#Balsts

"Ikreiz, kad saule ar mēnesi gredzenus mija,

Kad turpat, aiz loga, to laimes asaras lija,

Tikmēr viņš katru viņas vārdu kā neprātīgs rija,

Katru nakti apbrīnā savas rokas viņai apkārt vija.

Viņš bija mūžam balstoša sija,

Tik silts un maigs kā pati labākā zīda dzija.

Ja viņai metās virsū kāda neganta klija,

Tad mēnešiem ilgi viņa brūces dzija,

Tikai mīlestībai tad kāda nozīme bija."




0 views

PIESAKIES VISĀM ZIŅĀM, JAUNUMIEM UN RAKSTIEM!

© 2023