#Mīlestība

Mīlu es Tevi. Tevi es mīlu. Es Tevi mīlu.

Šie trīs liktenīgie vārdi, kuru kombinācijām piemīt spēks mainīt dzīves ceļu, likt no prieka lēkāt un spiegt, liet asaras, mīt gredzenus un radīt pēcnācējus vai pat neatskatoties bēgt.

Dievināti, tajā pašā laikā pietātē un bailēs tīti. Deklamēti. Noklusēti. Rakstīti, zīmēti, dziedāti, pat izdejoti. Teikti reti, tajā pašā laikā daudz par daudz. Skaļi, bet par klusu. Klusām, bet kādam tāpat daudz par skaļu. Tiem piemītošā graujošā vara izsauc emociju vētras, afektus, liek darīt trakas lietas, uzvesties neadekvāti, aizslauka pašas pēdējās saprāta krāsmatas, mudina atdot kontroli citam un to kā tādu māla vāzi novietot uz grumbuļainas, potenciāli bīstamas virsmas, kura var izrādīties letāla.

Mīlestība – šis neaptveramais spēks. Nesen es kādam deklamēju šādus vārdus: ”Man ir jūtas, bet es Tevi nemīlu. Ir, bet NEmīlu. Es Tevi NEmīlu.”

Tagad, par to domājot, nespēju saprast divas lietas – centos to iestāstīt sev vai konkrētajam personāžam, un, pavisam atklāti runājot, kāda velna pēc. Toreiz neizlēmu vienkārši paklusēt. Nē, nē, es pavisam nopietni nolēmu par savām jūtām skaļi paziņot, pie viena pasakot: ”Hey, bet tomēr es Tevi nemīlu. Vai nav jauki?”

Lai vai cik traģikomiski nebūtu bijis, tagad pašas vārdi manī rezonē, turklāt visai spēcīgi, ja liek pārvērtēt uzskatus par mīlestību. Teikšu godīgi, ir diezgan grūti mīlestību uztvert pozitīvi, kad viss, kas ar to saistās, ir ciešanas, beigas un atvadas. Redzu, ka mīlestība ar citiem dara brīnumu lietas, bet ne ar mani. Mēs abas pavisam noteikti neesam nekādas draudzenes. Par šo tēmu pat savā lokā bieži mēdzu jokot – ja ir gadījies šos vārdus kādreiz izteikt kāda virzienā, varbūt pat ne tieši tādiem vārdiem, pavisam droši zinu, tā ir pēdējā reize, kad šo cilvēku redzu, vai vismaz beigu sākums.

Pārdzīvot? Jukt prātā? Grimt melanholijā, staigāt pie zīlniecēm un zāļu tantēm? Nē, paldies! Tad jau labāk es ar savu visnotaļ amizanto privāto dzīvi reizēm padalos ar jums. Ja nu kādam izsprūk patiess smiekls?

Ko gribu pavēstīt? Neskatoties uz manis teikto, es tāpat šodien, rīt un visu atlikušo dzīvi IZVĒLĒŠOS ticēt īstai mīlestībai. Es to redzu, jūtu sev apkārt, un pagaidām man ar to pilnīgi pietiek.

Nemelo pats sev un citiem, – nav glīti.


Tava māsa,

Anda

0 views

PIESAKIES VISĀM ZIŅĀM, JAUNUMIEM UN RAKSTIEM!

© 2023