#Pilnība

Iespējams, tā bija.

Tajā nedaudz vientulīgajā vakarā, kad Tu pie sava iemīļotā loga, ērti iekārtojusies, dziļdomīgi vēries kaut kur tālumā, pirkstos kūpošās cigaretes dūmi ap Tevi veidoja senām zintīm līdzīgus rakstus, cilpu cilpas, dūmi laidās rotaļīgā dejā ar gaisu, kad acīs mazliet nodevīgi riesās asaras: tas izredzētais, Tava sirdsmiera traucētājs, nekauņa un ilglaicīgais sirds īrnieks kaut kur domāja tieši par Tevi.

Iespējams, tā bija.

Es nevaru galvot, ka tas notika tieši tajā mirklī, taču, lūk, par ko es gan esmu pilnīgi droša – par Tevi domā, domāja, domās vēl ilgi, līdz pēdējam elpas vilcienam. Par Tevi domā ne tikai viņš, bet vēl daudzi jo daudzi citi, kuru dzīvēm esi maigi, šķietami netīši garāmejot, pavisam viegli pieskārusies. Par Tevi domā pat tie, kurus šobrīd nemaz neatminies!

Kā siltā vasaras vējā plandošs lakats, tik daiļš, maģisks, brīvs, maigs un nepiespiests, kurš savu vēso skūpstu velta tikai tiem, kuri izredzēti, tikai tiem, kuri tik veiksmīgi patrāpījušies tā gluži sirreālajā, svētītajā ceļā.

Tāds, kuru savā īpašumā grib iegūt tik daudzi, taču tikai retajam izdodas to savaldīt, noturēt, nelaupot tā brīvības burvību.

Daudz tādu lietu un vietu, kas cilvēkiem liek atminēties kādreiz tik tuvo un pazīstamo balsi, divas hipnotizējošās acis un skanīgos smieklus. Redzi, te tā lieta! Tu neesi tāda, kuru iespējams nepamanīt, neesi tāda, kuru var izmest no prāta vai uzdrošināties aizmirst, gluži pretēji. Tikai Tev raksturīgajā manierē Tu esi burvīga, īsta un tik sasodīti skaista, ka viņš Tevi nespētu aizmirst miljons gados, pat ja to izmisīgi vēlētos.

Vai tagad pastāstīsi, kurš tad iemaldījās prātā pats pirmais? Par kuru ir šis stāsts?

Labi, labi, nestāsti! Es tikai ķircinu. Tev ir visas tiesības šo informāciju paturēt tikai un vienīgi sev, par to nestāstīt nevienai citai dzīvai dvēselei.

Mās, bet saki, vai Tu kādreiz atceries padomāt par sevi? Ne viņu vai kādu citu, bet sevi pašu?

Vai Tevī vēl mīt mazā, brīvā, izspūrusī, pēc cepumiem, smiltīm un neviltota prieka smaržojošā meitene?

Kā būtu, ja šovakar Tu vērtos ārā pa to pašu iemīļoto logu, cigaretes dūmi laistos tikpat rotaļīgā dejā, tikai šoreiz Tu domātu pati par sevi? Par to, ka esi stipra, svētīta, veiksmīga, mīlēta. Pieņemtu sevi ar visām pilnībām un nepilnībām, un asaru vietā Tavu seju rotātu lepns smaids?

Kāda gan nozīme, kurš domā par Tevi, kad to atceries darīt Tu pati?

Tu neesi puse. Tu esi viengabalaina, viens veselums, pilnīga un nesalaužama, tādēļ neļauj kādam citam sev iegalvot, kas vai kurš Tev nepieciešams, jo to vislabāk zini Tu pati.
Tu esi gana. Ar Tevi pietiek. Tikai Tu pati nolem, kas Tev vajadzīgs un kas ne.

Vienmēr atceries – Tu neesi puse!

Tava māsa,

Anda


0 views

PIESAKIES VISĀM ZIŅĀM, JAUNUMIEM UN RAKSTIEM!

© 2023