#Pieņemšana

Es ļoti vēlos Tev ko pateikt. Jā, Tev, tam, kas šobrīd šo lasa. Centīšos būs kodolīga, bet var sanākt pagari. Esmu brīdinājusi!

Varbūt mēs nemaz neesam personīgi pazīstami, varbūt esam kādreiz kur attāli redzējušies, bet varbūt pazīstu Tevi jau gadiem ilgi. Varbūt esam ģimene, draugi, paziņas, varbūt neesam nekas.

Varbūt Tu šajā dzīvē esi piedzimis kā vīrietis, varbūt sieviete, varbūt Tev nemaz nepatīk sevi iedalīt šādās kategorijās. Man neinteresē, ar ko nodarbojies, kāds Tavs fiziskais vecums vai summa bankas kontā. Varbūt Tu šo lasi ar neviltotu interesi, iespējams – ar ironisku smīnu. Nekam no tā visa patiesībā nav nekādas nozīmes.

Lasot šo rakstu, paturi prātā, ka pirms publicēšanas vairākas reizes to rūpīgi analizēju, lai būtu pret Tevi maksimāli godīga un patiesa, nepateiktu ko tādu, ko patiesībā nedomāju, kā arī nespētu atbildēt par sevis pašas vārdiem. Citiem vārdiem, negribu liekuļot.

Es vēl NEKAD savā dzīvē neesmu satikusi tādu cilvēku, kas man būtu šķitis neinteresants, nevērtīgs vai nebūtisks. NEKAD.

Vienīgais izņēmums ir saistāms ar cilvēku neglītumiem, kas dzīvo iekšienē. Tādus gan es esmu iepazinusi, un, ko tur liegties, arī pati sevī.

Esmu nogurusi klausīties, kā man tuvi cilvēki bojā sev dzīvi, noniecinot sevi, nesaredzot acīmredzamo, un rezultātā nodara pāri ne tikai sev, bet arī citiem. Es būtu gribējusi, lai kāds mani agrāk būtu paņēmis aiz rokas, tā kārtīgi ielūkojies acīs un neviltoti izteicis šādus būtiskus vārdus: ”Tu esi svarīga. Tu rūpi. Tu esi TIK daudz vairāk par Tavu ārējo veidolu. Kāds Tevi mīl.”

Tieši to es Tev saku šodien, ja nu gadījumā to neesi dzirdējis vai esi piemirsis. Cilvēki ir aizņemti katrs ar savām raizēm, tāpēc visdrošākais paņēmiens ir laiku pa laikam to nodeklamēt pašam sev, lai cik smieklīgi tas varbūt neliktos.

Tu esi svarīgs. Tu rūpi. Tu esi TIK daudz vairāk par Tavu ārējo veidolu. Kāds Tevi mīl.

Tici man, ja man piederētu viss pasaules laiks un ja es būtu kaut kripatiņu pašpārliecinātāka, – es ar katru no jums tieši tā arī izdarītu reālajā dzīvē.

Saproti, Tu nevari pats sevi objektīvi novērtēt. Tas, ko redzi, ieskatoties spogulī, krietni atšķiras no tā, kā Tevi redz apkārtējā pasaule. Jā, Tu tur saredzēsi savus sejas vaibstus, savas acis, bet ne raksturu, rīcību, savu būtību. Visu to, kas ir patiesi svarīgs un veido tikai Tevi par tādu neatkārtojamu radību.

Tevī ir neglītumi? Dod pieci! Nu mums ir kas vienojošs, varam kopīgiem spēkiem mēģināt tikt ar tiem galā, ja esi gatavs.

Mīli sevi un lieki nedari pāri! Galu galā, ja ne aiz cieņas pašam pret sevi, bet pret visiem tiem, kas piedalījušies Tevis veidošanas procesā.

Virtuāli lūkojos Tev acīs...

Tava māsa,

Anda


0 views

PIESAKIES VISĀM ZIŅĀM, JAUNUMIEM UN RAKSTIEM!

© 2023